Trezors ir no noliktavas nodalīts krājums: tava rūpniecība no tā neražo un tirdzniecība to neeksportē. Tur tu glabā tādas vērtības kā zeltu, un to kopvērtība tiek uzskatīta par segumu tavam parādam.
Ieslēdz automātisko uzkrāšanu un nosaki mērķi katrai precei; viss, kas pārsniedz noliktavas mērķi, tiek ievilkts trezorā, pirms to paspēj eksportēt. Ietilpība mērojas ar tavu ikdienas ražošanu, nevis ar valsts kasi.
Trezoram var nopirkt tikai rezerves aktīvus: zeltu, sudrabu, dārgakmeņus un bitkoinu. Tu pērc no tirgus trezorā vai pārdod no tā; ietekme nekad neiestājas tajā pašā dienā, tā ienāk cenā nedēļas vai divu laikā. Pērc mazliet dārgāk un pārdod mazliet lētāk par tirgu, tāpēc nepārtraukta tirgošanās peļņu nenes.
Nē. Aizdevējs, kuram nesamaksā, var konfiscēt arī no trezora, kavējums to iesaldē, bet bankrots to likvidē. Arī bloks, kuram piederi, var pieprasīt turēt tur savu kvotu.
Katra valsts ved uzskaiti savā valūtā; summas ekrānā ir tavā (iestatījumos var pārslēgt uz $). Likme bremzē inflāciju un stiprina valūtu, bet palēnina būvniecību un sadārdzina parādu. Ja valūta reāli zaudē vērtību, eksports un tūrisms kļūst konkurētspējīgi, bet imports un ārējais parāds dārgāki. Ja reālā likme kļūst negatīva, nauda valsts kasē kūst. Savienībā kā eiro vai ar citas valsts naudu likmi nosaki ne tu; piesaistes gadījumā tā seko enkuram.
Īstermiņā jā: katru dienu kasē ienāk nauda. Rēķins pienāk vēlāk: inflācija aug, valūta reāli zaudē vērtību un līdz ar pirktspēju sarūk atbalsts; ja reālā likme kļūst negatīva, kūst arī nauda kasē un iekšzemes parāds. Paaugstinot likmi, inflāciju var bremzēt, bet būvniecība palēnināsies. Monetārajā savienībā vai ar citas valsts naudu drukāt nevar.